Maizīte un sāls
Pastāstīšu par neticami vieglo un ātro opīša problēmas atrisināšanu. Tā nu sanāca, ka opītim, pēc tam, kad 6 gadus bija pavadījis "uz gultas", kājas nags kļuva tumšāks un tumšāks. Sākumā neviens tam nepievērsa uzmanību. Kad arī pats kājas pirksts sāka kļūt tumšāks un jau gandrīz melns, pamanījām un sākām domāt, kā radušos problēmu risināt.
Nākamajā dienā sapratām, ka sākusies audu atmiršana (gangrēna).
Interesanti, kā šo problēmu risinātu mediķi. Varbūt ķirurģiski? Nezinu.
Kā parasti, sākām meklēt, ko šoreiz varētu darīt. Man par lielu pārsteigumu, atradu ļoti daudz netradicionālās ārstēšanas metodes. Sāku izanalizēt, kuru labāk izvēlēties. Viena šķita par baismīgu, cita tik neticami vienkārša. Tā kā jārīkojas bija nekavējoties, tad nolēmām izmēģināt to, kuras pielietošanai viss nepieciešamais jau stāvēja uz galda.
Tātad - bija jāņem rupjas rudzu maizes šķēle, jāuzber daudz sāls un jāsakošļā, lai sajauktos kopā ar siekalām. Tas viss jāuzliek uz marles un jāpieliek slimības skartajai vietai. Protams, rūpīgi jāpiestiprina, lai nenokrīt. Neteikšu, ka tajā brīdī kādam būtu bijusi liela ticība tam, ko darījām.
Nākamajā rītā stāvoklis īpaši nebija
mainījies, bet arī sliktāk nebija kļuvis. Atkal tika atkārtotas darbības ar
sāli un maizi. Pēc dienas pirkstam nags bija kļuvis vaļīgs, pirksta āda
palobījusies, šķita tāda kā gaišāka. Neatceros pēc 2 vai 3 dienām nags pats
atdalījās nost un apakšā jau gaiša ādiņa. Arī pašam pirkstam tumšums pazuda (nolobījās) un parādījās jauna ādiņa. Maizes kompreses likām kādu
nedēļu. Pirksta āda un krāsa pilnīgi atjaunojās. Atauga arī nags. Tik
vienkārši!
Pirms 2 nedēļām pati izmēģināju šo metodi. Uz sejas man bija uzradusies pumpiņa, tad jau sāka veidoties augonis. Pielietoju vienu citu metodi, bet tā nepalīdzēja. Tad nu atkal izlasīju par sāli un maizi. 2 naktis liku šo kompresi pie augoņa, līdz tas kļuva mazāks, nemanāmāks un pazuda pavisam.