"Sveika, Dina! Te būs mans stāsts.
Mans ceļš uz veselību ar sulu kūri sākās 2024.g. 9.10. Izmeklējumos tika konstatēts, ka atjaunojies audzējs ir skāris iegurņa kaulu un ieperinājies arī ribās mugurpusē.
PSA uzrādīja ciparu 320. Sēdēju Stradiņu uzņemšanā, klausījos ārsta stāstu, bet sirdī jutu savādu līksmi, jo bija sajūta, ka mani sagaida kas ļoti neparasts. Toreiz vēl par tādu sulu kūri man nebija ne jausmas.
Liktenim labpatikās ielikt man rokās Dinas Brīnumgrāmatu, pēc kuras vadoties, nekavējoties sāku badošanos. Sulu un zāļu tēju ik rīta gatavošana kļuva par ierastu un pacilājošu rituālu. Jāsaka, ka visu kūres laiku, sulu koktēlis garšoja lieliski un ne brīdi neradās nepatika pret šo dzērienu. Pirmo nedēļu protams reiba galva, nespēks un sirdsklauves. Turklāt ķermenī klejoja samērā stipras sāpes. Sirdi stiprināju ar vilkābeles un balderiāna tinktūru Relaxols. Tas labi palīdzēja. Nenotika arī nekādas fiziskas aktivitātes. 10 dienā sāka pierimt klejojošās sāpes un 15. dienā tās pazuda pavisam. Nu varēju darīt visādus darbus un arī braukt ar mašīnu.
Jau sulu kūres pašā sākumā mani bija pārņēmis prieks, jo ar visu savu būtību jutu, ka kaut kas tāds, nevar nepalīdzēt un rezultāts būs lielisks. Kūres laikā zaudēju 15 kilogramus no sava svara. Sākot no 24.dienas, svars vairs nesamazinājās.
Protams, visu laiku tevi pavada domas par ēdienu. Jāsaka, ka man nesagādāja lielas pūles tās atraidīt, jo apziņa- gribu būt vesels, ļoti palīdz. Tāpat arī ir pilnīgi skaidrs, ka ciešanas, kuras sagādā tradicionālā ārstēšana, ir nesalīdzināmi lielākas. Šeit vēl būtu jāpasaka, ka arī tad, ja 30, 35 vai 37dienā jau ir sajūta, ka esi pilnīgi vesels, jāturpina badošanās visas 42 dienas.
Un tad pienāk brīdis, kad kūres laiks ir beidzies, mēnesis ir pagājis jau ierasti ēdot un tu saņem asins analīžu rezultātus. Tā kā biju jau izpriecājies par rezultātu kūres laikā, tad redzot skaitļus nepalēcos aiz prieka, vien sirdi piepildīja neparasts miers. Cipars 320 bija sarucis līdz 1,19. Nu kurš gan vēl drīkst apšaubīt šīs metodes brīnumaino spēku???
Apbrīnas vērts protams ir fakts, ka tik ilgi un rūpīgi slēpta efektīga ārstēšanās metode sasniedz tevi tieši tai brīdī, kad tā visvairāk vajadzīga.
Paldies jāsaka manam Sargeņģelim, kurš visu nokārtoja, lai šīs zināšanas mani sasniegtu. Paldies Sargeņģelim vārdā Dina, kura radīja, glabāja un dāvāja man šo absolūti brīnumaino informāciju. Paldies! Paldies, Paldies! Cieņā, Staņislavs "
***
Māra Tīmane
jau kādu laiku man bija doma jums izstāstīt savu šīs vasaras sulu kūres stāstu un ne tikai..
kādā brīdī drusku atmetu šo domu... līdz dažas dienas atpakaļ kāds kungs mani mudināja pastāstīt par saldinieces Dinas Līgotnes grāmatu...
tad nu visu pēc kārtas...
tie, kas seko maniem stāstiem un notikšanām, droši vien zin, ka janvārī Romā saskādēju savu kāju, toreiz likās esmu nonākusi "vissslikti. lv", jo pirmajā nedēļā nevarēju no gultas līdz podam aizvilkties... tad nu mans ceļš veda viskur... lai gan tai pašā laikā viss vērās un šķīlās kā uz burvju mājienu.. zvanu, magnētiskā rezonanse parīt, lai gan citi gaida garās rindās, osteopāte pēc dažām stundām, pat žurnāls ar rakstu par Dr. Funku un viņa metodi mammas pastkastītē, tieši pāris dienas pēc tam, kad par to iedomāju... utt..
šeit šodien neieslīgšu sīkumos... lai gan mans ceļš pie vesela celīša vēl ir procesā, bet katra metode, ko izmantoju nesa savu labumiņu ceļā uz veselāku dzīvošanu..
patīšu šo stāstu maliet uz priekšu, līdz maijam, kur kādā Saldus pirtnieku pasākumā dzirdēju Dinas stāstu un nopirku viņas sarakstīto iedvesmas grāmatu.. izlasīju...
šai grāmatā ir par to, kā 40 dienās ar sulu kūres palīdzību atbrīvoties no vēža... pie sevis nodomāju, ka ja ar šo metodi var tikt galā ar tādu slimību, tad vai tad es no savas cistas ceļa locītavā netikšu vaļā...
nu ko lai saka, ja nepamēģināšu neuzzināšu... ja kaut ko dzīvē gribas mainīt, tad ir JĀDARA, jo ejot vecās takas, es nevaru nonākt vien tur kur jau esmu bijusi...
domāts, darīts...
tiesa gan, es savā stāstā nevaru jums izstāstīt par to, ko raksta Dina savā grāmatā, man cita pieredze, bet ļoti vērtīga... ja kāds saka, ak jē, tas ir grūti, tas ir neiespējami, tad liekot roku uz sirds, saku, tas ir viegli un vienkārši un vēl labāk kā spēju iztēloties...
lai gan katram savs, jo ir taču cilvēki, kuri nav gatavi neko mainīt.. es gribu kāpt kalnos, pamēģināju Vācijā Cūkšpicē ar pacēlājiem kalnos kāpt, ar kājām ir ču ilgāk un drusku grūtāk, bet pulkreiz baudīgāk... āķītis kalnu virsotnē ir iekabināts, gribas atkal un atkal..
te ir stāsts par nodomu, kāpēc es gribu būt vesela… motivācija, kāpēc gribu dzīvot un baudīt šo dzīvi, ko vēl gribu paveikt, kur nokļūt ejot pa savu dzīves ceļu…un šī šķiet ir pati svaarīgākā šī stāsta daļa.. kāpēc?...
šis ir stāsts, par to, ka ir jāmaina viss, domāšana, ēšana un ieradumi... es savu grāmatas eksemplāru jau pāris cilvēkiem esmu iedevusi un tieši kuriem ir vēzis, kāds skaidri un gaiši ir pateicis, ka nē, es to nedarīšu.. un tā ir šī cilvēka izvēle, tas ir viņa ceļš... pie manis vērsās puisis, no kura jau dakteri atteikušies, un man šķiet, kad cilvēks jau ir nonācis tik tālu, tad viņš ir gatavs darīt visu, bet tad ir jautājums, kāpēc cilvēki aizdzīvojas līdz tam, līdz ūdens smeļas mutē, vai kapu zvanu skaņas jau tālumā dzird…
bet, nu par mani, es esmu gatava izmēģināt visu, ka tik ne skalpelis… es ticu, ka mans augums spēj atjaunoties, vien jādod tam labvēlīgi apstākļi… gavēnis un atslodze no ēdiena ir viena no metodēm, jo vairāk par to interesējos, jo vairāk saprotu, ka tajā ir kaut kas vairāk…
tiesa gan, pirms es ķēros pie sulu kūres, es aptuveni pusotru nedēļu sevi uz to mentāli noskaņoju, pieradināju sevi pie domas, ka es pāriešu uz sulu dzeršanu… tad lēnām no termiski apstrādātas pārtikas pārgāju uz svaigēšanu, vieglākiem salātiņiem, tad manā gadījumā bija zemeņu laiks, pārgāju tikai uz zemenēm, tad zemenes un sulas, tad trāpījās gadā svarīgākās ekadaši dienas, kad ieteicams neēst, tad es 48 stundas nodzīvojos "sausajā" tas ir kad neuzņem nedz pārtiku, nedz ūdeni, un tikai tad sākās mans suliņu piedzīvojums... manā gadījumā bija nedaudz nobīdes no Dinas grāmatas priekšrakstiem, jo kaite man ar cita... manā gadījumā, cista uzsūcās aptuveni pēc 3 nedēļām.. mana sulu kūre ilga divus mēnešus visā visumā jutos labi
vien dažkārt sajutu dīvaino apkārtējo viedokli.. tev nu gan laba veselība, ka vari uz suliņām dzīvot... kā tev ar aknu? Vai tev jumts pavisam aizbraucis? utt.. viedokļi dažādi, bija kas to pieņēma un ļoti labi saprata, bija tieši pretēji… laikam visvairāk traucēja ģimenes spiediens, viņiem šķita, ka dzīvoju uz suliņām par ilgu… es saprotu, tās bija viņu rūpes, bet tai pašā laikā, tas bij stāsts par citādākas būšanas nepieņemšanu…
kamēr man bija sulu kūre, strādāju pirtī un spēka man pietika, tiesa gan bija pāris vājuma mirklīši, bet tiešām mirklīši... kūres laikā pabiju uz kāzām, uz klases salidojumu, galu galā biju ceļojumā uz Gruziju.. tā, ka dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi… ir taču cilvēki, ka dzer sulas gadiem un dzīvo veseli… patīkama blakne cistas ārstēšanai bija ‐20 kg un jauna garderobe...
gribu piebilst, visā sulu kūres būšanā ir svarīgi, kā tajā ieiet, bet vēl svarīgāk kā no tās iznāk, jebšu kā atgriežas pie ēšanas…
galvenās atziņas no šī visa pasākuma..
✨️es varu, ja gribu
✨️lai kaut kur nonāktu ir jāzin kur gribu nokļūt..
✨️ es varu izmainīt savus paradumus un savu dzīvi, ja es varu, Tu ar vari...
✨️ tīrāks augums, tīrākas domas, tīrākas sajūtas… un šis ir ļoti, ļoti…
mainot ēšanas paradumus un dzīves uztveri, mēs varam izmainīt savu dzīvi…
tā jau saka, ja pazudusi dzīves garša, nomaini garšvielas savā virtuvē, tas ir ātrākais dzīves garšas mainīšanas ceļš…
nu ko, lai saka, šajā brīdī gribu teikt, ka šī grāmata savā ziņā ir izmainījusi manu dzīves redzējumu, manu sajūtu… protams tur bija secīgu notikumu kopums, bet Dinas Līgotnes grāmata, lika padomāt…
… es teiktu, ka tiem, kas grib ko mainīt savā dzīvē ir vērts to izlasīt… šajā grāmatā ir sava veida detox formula… protams tajā stāsta arī par manis simtkārt pieminētajiem apakšīrniekiem, jebšu, ka jāattīra augums no parazītiem, te līdz mans mīļais #vēderskrubis vai kāds tamlīdzīgs augu maisījums…
… bez manis, es zinu vismaz divas pirtnieces, kas ievesmojoties no šīs grāmatas ir uztaisījušas sev vairāku nedēļu sulu kūres un līdz ar to atgriezušās pie veselāka auguma, zinu vairākus, kas vēl šobrīd ir procesā un kuri saka ardievas savam lielajam apakšīrniekiem, ko sauc par vēzi un es ticu, ka viņiem izdosies… protams katram jālaiž caur savu sirds filtru, caur savu sajūtu… jāsajūt pašam, pašai..
un še ir tas, ka nevajag jau aizdzīvot tik tālu, var sākt ikviens, lai atjaunotos, lai līdz tam nenonāktos... katram jāsajūt pašam, kas viņam der, man derēja šis.. un es zinu, ka pēc laika atkārtošu, jau ar citu sajūtu, ar citu apzinātāku būšanu...
Nu re… sanāca atkal divu lapu garumā… pateicos, ka izlasīji līdz galam, es ticu un ceru, ka soli pa solim katrs atrod savu īsto un patieso ceļu uz veselāku dzīvi, uz dzīvi veselumā..
esam veselībā un veselumā! 2024. gada 26. oktobris
***
Paldies, Dina! Šovakar uzsūtīšu vēl divas grāmatas . Es gan nevaru iedomāties neko labāku par šo metodi. Daudzi pasaules zinātnieki, rūpīgi strādādami ir to visu izveidojuši. Kad stāstu citiem, izbrīns ir liels . Arī es pats, kad tā aizdomājos. Tas, ko paveica sulu kūre ir neaprakstāms, dižens brīnums. Lūk uz ko ir spējīga Debesu kanceleja, ja tu tai uzticies un ļaujies. Es nekad nebeigšu par Tevi labi domāt un teikt, paldies!!! Staņislavs
***
Edmunda stāsts:
" Izmeklējums veikts 2024. g. 10.09. Atklāti palielināti mezgli priekšdziedzerī.
Izlasīju D. Līgotnes grāmatu “Iedvesmas grāmata ceļā uz veselību. Vēzis uzveicams ar sulu kūri”.
Sakarā ar to, ka ārstēšana nozīmēta pēc trīs mēnešiem, sāku pielietot sevis izstrādātu gavēšanas metodi – ēst tikai augu valsts produktus. Lietoju arī zivis, un griķus, bet visvairāk sautējumus un zupas bez gaļas.
Atteicos no gaļas, maizes, visiem miltu produktiem, olām, saldumiem (cukuru neēdu vispār).
Pēc trīs mēnešiem aizbraucu pie ārstiem Rīgā, kur analīzēs pēc apskates konstatēja, ka audzējs ir samazinājies. PSA no 6,86 uz 5,88. Ārsts teica, ka audzējs ir apstājies. No 2024. g 10.09. Līdz 2025.g 29.01. biju jau zaudējis 10 kg.
Tā kā konsīlijs vēl nebija, tad nolēmu atteikties vispār no ēšanas un gavēt pēc D. Līgotnes grāmatā aprakstītās Breusa metodes 42 dienas.
Sāku gavēšanu 2025. g. 29. 01. Mans svars uz to brīdi bija 92 kg.
Izlasīju grāmatu "Vēzis ir uzveicams ar sulu kūri" vairākas reizes. Vakarā parasti prostata sāpēja, grūti bija aizmigt. Pirmā dienā nokritos svarā par 1kg. Vēlāk svars samazinājās lēnāk. Sāpes sāka samazināties ceturtās nedēļas beigās. Dzēru sulas un tējas, kā norādīts grāmatā. Sīpolu zupu ēdu trīs reizes ceturtā nedēļā , un vienu reizi sestajā nedēļā. Kad beidzu gavēt, nodevu analīzes. PSA bija 1,88, tad pagāja 2 nedēļas. Atkārtoti veicu analīzes un PSA bija 0,51. Ēst atsāku vienkārši - vakarā izvārīju sakņu zupu, sablenderēju un plkst. 18:00 izdzēru 200 g. No rīta vēl 200 g un pusdienlaikā vēl. Pēc 2 dienām varēju ēst, nelielām devām, gandrīz kā agrāk. Asinsspiediens man normalizējās kūres beigās, jo agrāk vienmēr bija paaugstināts. Kūres laikā dažreiz bija sirds pārsitieni, tie pa retam ir arī tagad, tāpēc lietoju vilkābeles un zeļeņina pilienus, un pārsitieni paliek retāki. …
Lai mana pieredze iedvesmo visus, kas grib būt dziedināti un ārstēties pēc Iedvesmas grāmatā aprakstītās Breusa sulu kūres metodes.
Ar cieņu, Edmunds."
***
Edīte Bēvalde
"Es varētu sarakstīt daudz, tomēr īsumā - šai grāmatai būtu vēlams atrasties katrā mājā. Nekad nevar zināt, ka pienāk tas brīdis, kad gribas pieķerties pēdējam salmiņam, bet tāda nav.
Šo izlasot, saproti, ka ir cerība. Pat ne cerība, bet apsolījums. Un te nebūt nav kādi pekstiņi vai sazvērestības teorijas, nedz arī tuvinieku ienīšanas un nez vēl kādi apzīmējumi tam, kas ir citādāks.
Te es atrodu to, kam es ticu - dabai, kurā ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs.
Grāmata balstīta uz pieredzes stāstiem, papildināta ar statistikas datiem (nežēlīgiem).
Ik dienu dzirdam, cik daudzi gaida... speciālistus, iekārtas, operācijas, zāles... Esmu redzējusi, kādai ellei cilvēks iet cauri, cik tas ir smagi gan fiziski, gan emocionāli. Diemžēl arī pazemojoši, turklāt ļoti bieži.
Ja vien mums tolaik būtu bijusi šī grāmata....
Paldies Dina Līgotne par šo svētīgo darbu! Ceru, ka tas izglābs daudzus no bezcerības un atgriezīs pie labas veselības."