Nesamierinies, meklē iespējas!

To ir daudz vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Tas ir ceļš …

Spoguļošanās

Cenšos dzīvot arvien apzinātāk, saprotot, ka mana dzīve ir manu domu, manu emociju un darbību atspulgs, tāpat kā dabā – ūdenī var atspoguļoties tikai tas, kas tā malā atrodas.

Meža retēja pilieni

Ļoti iedarbīgs un vairākkārt pārbaudīts līdzeklis pret caureju.

Jāņem lāpsta un jādodas uz mežu pēc MEŽA RETĒJA (Potentilla) saknēm.

Auga izskats viegli atrodams ārstniecības augu grāmatā, bieži sastopams. Man zināma vietiņa, ko atklāju, kad sēņojām. Katru otro gadu turp dodos un saroku saknītes. Saknes ir sīkas, ar specifisku smaržu.

Mājās saknītes nomazgāju un sagriežu šķēlītēs. Kad tās pastāvējušas, kļūst sarkanīgi brūnganas. Pāris dienas saknītes žāvēju,  tad sadalu 2 daļās. 1 nelielu sauju ielieku, ja iespējams, tumšā stikla burciņā un uzleju ¼ l degvīna. Burciņu nolieku uz palodzes un turu siltumā 3 nedēļas, tad noleju šķidrumu, izņemu saknītes un to vietā ielieku izžuvušo sakņu otru daļu. Virsū uzleju iepriekš nolieto šķidrumu un atstāju atkal uz 3 nedēļām siltumā. Rezultātā tiek iegūta 2-kārtīgi stipra meža retēja tinktūra.

Ja rodas tāda vajadzība (ir caureja), pietiek ar 5 pilieniem, kurus uzpilina uz maizes gabaliņa vai cukura un apēd.

Uzmanību: nedarbojas, ja izšķīdina ūdenī vai citā dzērienā. Obligāti jāapēd sausā veidā!

Parasti otru reizi dzert nav nepieciešams.

Šos pilienus esam ņēmuši līdz tuvākos un tālākos ceļojumos, jo zinām, ka tie nepievils!

Pilieni ir tik iedarbīgi, ka uzveic pat dizentēriju.

“Tukuma ziede” dara brīnumus!

Šai pieredzei jau 30+ gadu. Mūsu dēla auklītei, Lidiņas tantei, bija kuņģa čūla. Ārstējusies dažādi: gan tradicionāliem, gan netradicionāliem paņēmieniem. Simptomi reizēm mazinājās, bet slimība laiku pa laikam lika sevi manīt. Bieži no rītiem viņa sūdzējās, ka “dedzina kuņģī”.

Pēc laiciņa Lidiņas tante priecīgi stāstīja, ka bijusi uz Tukumu pie Edgara Riņķa un viņš iedevis paša gatavotas ziedes burciņu. Pastāstījis, kā jālieto, lai problēma beigtos. Tā viņa savu veselību atguva uz vairākiem gadiem. Protams, dzīvē rodas visādi uztraukumi, kuri atkal izsauc ietekmi uz “vājo vietu”. Kad, pēc gadiem, Lidiņas tante atkal devās uz Tukumu pēc ziedes, lūdzām, lai atved arī mums.

Ziede stāvēja mājās - kādreiz uzsmērējām uz noberzumu, kādreiz uz sasitumu.

Tad pienāca brīdis, kad man vistuvākais cilvēks, pēc operācijas, atradās reanimācijā. Protams, man pašai milzīgs uztraukums, neziņa un pārdzīvojumi. Jau nākamajā rītā jutu smeldzīgas sāpes vēderā. Ārstes uzstādītā diagnoze: 12 pirkstu zarnas čūla. Atlika domāt, kā šo problēmu risināt dabīgā veidā.

Atcerējos par “Tukuma ziedi”. Ja jau tā palīdzējusi dziedēt kuņģa čūlu, iespējams, dziedēs arī manu kaiti.

Darīju tā, kā ziedes gatavotājs bija noteicis:

no rīta, pusstundu pirms brokastīm, jāpaņem mutē naža gals ziedes un jāuzdzer virsū remdens ūdens (1 glāze). Tā jārīkojas 9 dienas, tad 9 dienas nelietot. Ja nepieciešams, ziedes dzeršanu atkārtot.

Man pietika ar 9 dienām, jo kaite neatgriezās.

Ja ģimenē kādam rodas problēmas ar kuņģi vai zarnām, kādu rītu iedzeram šo unikālo (dabīga sastāva) ziedi. Tagad tā nopērkama tirgos kā “Riņķa ziede” un aptiekās ir ziede “Evija” ar līdzīgu sastāvu. 

Vēl lieliski palīdzēja, kad, pirms daudziem gadiem, turējām kaziņu. Kaziņai pēc atnešanās satūka tesmenis. Pietika dažas reizes ierīvēt ar Tukuma ziedi, lai viss atkal būtu lieliski.

Tik vienkārši un iedarbīgi! Lai veselība!

Kliņģerīte

Jāsteidz ievākt!

Šie skaistie, dzeltenie, saulītēm līdzīgie ziediņi ir unikāli pielietojuma ziņā.

Tikko sāk vērties pirmie ziediņi, mans ikrīta kokteilis kļūst ar 2 ziediņiem bagātāks. Nedaudz rūgteno garšu nevar pat manīt.

Kliņģerīšu ziedi uz (propolisa bāzes) iespējams izmantot ārēju iekaisumu, brūču, čūlu vai kukaiņu kodumu gadījumā. Arī sasprēgājušu pirkstu galu vai papēžu gadījumā šī ziede ir neatsverama. Pati esmu izmēģinājusi  - lieliski ziemā dziedē plaisiņas uz papēžiem. Vispirms nomazgāju kājas, tad nodezinficēju ar propolisa šķīdumu spirtā un, visbeidzot, bagātīgi sasmērēju ar kliņģerīšu ziedi. Praktiski sāpes noņem pat viena šāda procedūra.

Kliņģerīšu tinktūra (parasti to pērku aptiekā) iedarbojas līdzīgi – nobrāzumu, brūču, iekaisumu likvidēšanai. Ja ir iekaisums mutē, tad tinktūru ieteicams atšķaidīt.

Kliņģerīšu tēja ir antiseptiska un baktericīda, sāpju remdējoša, sekmē arī žults sekrēciju, jo satur rūgtvielas. Galvenokārt to iesaka kā pretiekaisuma līdzekli nieru, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas saslimšanu gadījumos. To lieto arī, ja ir audzēji.

Es kliņģerīšu ziediņus pievienoju tēju maisījumam, kas paredzēts imunitātes stiprināšanai, kā arī  iekļauju pretiekaisuma tējas sastāvā. Arī vizuāli šie ziediņi maisījumus it kā atdzīvina.

Ziemā, baudot kliņģerīšu tēju, acu priekšā varam iztēloties saules pielijušo ziedu bagātīgos krūmus vasarā. Tēja, kopā ar medu, ir pasakaini garda.

Krūzītē rūgta, bet ļoti noderīga tēja

Vērmele - visrūgtākais augs - 1 g vērmeļu padarot rūgtu pat 10 l ūdeni. Tā rakstīts A. Tereško grāmatā “Dieva dārza ārstniecības augi”.

Bērnībā, kad dzīvoju laukos, virtuvē uz plīts parasti stāvēja paliela krūze ar vērmeļu uzlējumu un pie sienas, blakus citiem, karājās vērmeļu saišķītis. Spilgtāk atceros tikai 1 reizi, kad, aptuveni 6 gadu vecumā, varonīgi pierādīju, ka tēja nemaz nav rūgta.

Pārceļoties dzīvot pilsētā, vērmelīte kaut kā piemirsās, taču vērmeļu pilieni gan zāļu atvilknē atradušies vienmēr.

Pirms apmēram 20 gadiem vēlējāmies palīdzēt pazīstamam cilvēkam. Izrādījās, ka regulāri lietojot vērmeļu tēju, uzlabojas dziedzeru darbība. Tā kā nekur apkārtnē vērmeles neauga, braucām uz Liepāju un sagriezām tās netālu no jūras. Nākamajā gadā Rīgas Centrāltirgū ieraudzīju nelielu stādiņu. No tā laika vērmele mūsu dārzā ir lolots augs, kuru laistu un aprušinu.

Kādas 3 nedēļas katru rītu uzleju vērmeļu tēju un dienas laikā krūzīte iztukšojas.

Mūsdienās pieņemts uzskatīt, ka salds ir garšīgs. Es saku, ka var pierast arī pie rūgtām lietām - tādām kā dadža lapas un vērmele.

Mēs šo tēju dzeram tādēļ, lai organisms uzņemtu vērtīgās rūgtvielas, veicinātu gremošanu un žults izdalīšanos, nemaz negaidot, kad rodas kādas problēmas. Lietojot šo tēju, kuņģī paplašinās asinsvadi un pazūd spazmas. Palīdz arī saindēšanās gadījumos, tad vērmeles lapiņa jāpavāra 2 - 3 min. Ikdienā  nelielu lapiņu ielieku krūzē un apleju ar verdošu ūdeni. Pa diviem, dienas laikā, to izdzeram.

Kad gatavošu pirts skrubīšus,  noteikti tur vietu atradīs arī vērmeļu lapiņas.

Ārstnieciskā salvija

     Nekas cits neatlika, kā pašiem meklēt risinājumu: lasījām, šķirstījām grāmatas un atradām, ka šādos gadījumos labi palīdz salvijas lapu tēja. Tēja jāvāra tieši 3 minūtes. Mazajam  bērniņam uzvārījām pavisam vāju tējiņu. Pēc salvijas novārījuma izdzeršanas tiešām  sarkanie izsitumi kļuva arvien nemanāmāki un izzuda.  Arī no rīta ar ādiņu viss bija kārtībā! Tējas dzeršanu turpinājām 3 dienas. Pagājuši jau daudzi gadi, kaite nav atgriezusies.

Prieks par tik vienkāršu brīnumlapiņu!

Salvijas novārījumu esam izmantojuši arī, lai apmazgātu brūces, skalotu kaklu, ...

Rasas krēsliņš / raspodiņš

Šogad “noķēru” īsto brīdi, kad raspodiņu ziediņi vēl nav pārziedējuši. Tējai var izmantot gan ziedus, gan lapiņas, bet parasti ievācu tikai ziediņus.

Raspodiņi, kopā ar balto nātri, ir ideālā tēja sievietēm – noregulē menustrālo ciklu,  palīdz pret pastiprinātiem izdalījumiem un palīdz mazināt klimaktēriska rakstura sūdzības. Atradu, ka stimulē arī pieniņa veidošanos barojošajām māmiņām.

Man burtnīcā, kuras nosaukums ir “Esam darījuši tā …”, ierakstīts, ka katrai sievietei gaidību laikā, 3 - 4 nedēļas pirms dzemdībām, vajadzētu sākt dzert dienā 1 tasīti raspodiņu tēju. Bet ne vairāk kā 1 tasīti, lai nebūtu pretējais efekts – tā esmu darījusi.

Jau otro gadu viens raspodiņa cers ieaudzis zemeņu dobē. Par to priecājos, jo tagad ir iespēja katru rītu dažas ziedkopas pievienot arī rīta kokteilim.

Fantastiski, kā Daba par mums rūpējas!

Baltā nātre - palīgs īstajā laikā un vietā

Šobrīd baltā nātrīte jeb panātrīte ir pašā plaukumā. Jau no bērnības to atceros kā sieviešu tēju, ko mana mamma lietoja.

Pēc manas un paziņu pieredzes, baltā nātre kopā ar raspodiņiem ir ideālā Dabas dāvana  sievietēm lielāku vai mazāku ginekoloģisku problēmu ātrai risināšanai. Lieto pret baltajiem ziediem, asiņošanām, mēnešreižu regulēšanai, kā arī urīnsistēmas slimību ārstēšanai.

Kad kolēģe lūdza padomu savai problēmai un ieteicu viņai šo maisījumu, sasmējos, ka pati visa gada garumā par to biju piemirsusi. Rezultāts jūtams jau pēc dažu dienu lietošanas.

Sākumā vācu tikai pašus baltos ziediņus, bez ziedgultnes. Kad ziediņi sažuva, drogas palika tik ļoti maz, ka pietika vien dažām reizēm. Jau kādus 5 gadus ievācu galotnīti, ar visu ziedgultni. Tējiņa ir aromātiska un tāpat lieliski darbojas.  Noderīgi ik pa laikam padzert profilaktiski.

Baltajai nātrei piedēvē arī asins attīrošu iedarbību un to veiksmīgi iespējams izmantot ādas slimību un izsitumu novēršanai.  

Proporcijas īsti neievēroju: šķipsniņa baltās nātres, šķipsniņa raspodiņu, kāda mētras lapiņa vai pīlādžoga – gatavoju kā parastu dabīgo tēju.

Nātrītes izžuvušas un paplātes atbrīvojušās raspodiņu ziediņiem.

Paldies Dabas aptiekai!

Maizīte un sāls

 Pastāstīšu par neticami vieglo un ātro opīša problēmas atrisināšanu. Tā nu sanāca, ka opītim, pēc tam, kad 6 gadus bija pavadījis "uz gultas", kājas nags kļuva tumšāks un tumšāks. Sākumā neviens tam nepievērsa uzmanību. Kad arī pats kājas pirksts sāka kļūt tumšāks un jau gandrīz melns, pamanījām un sākām domāt, kā radušos problēmu risināt.

Nākamajā dienā  sapratām, ka sākusies audu atmiršana (gangrēna).

Interesanti, kā šo problēmu risinātu mediķi. Varbūt ķirurģiski? Nezinu.

Kā parasti, sākām meklēt, ko šoreiz varētu darīt. Man par lielu pārsteigumu, atradu ļoti daudz netradicionālās ārstēšanas metodes. Sāku izanalizēt, kuru labāk izvēlēties. Viena šķita par baismīgu, cita tik neticami vienkārša. Tā kā jārīkojas bija nekavējoties, tad nolēmām izmēģināt to, kuras pielietošanai viss nepieciešamais jau stāvēja uz galda.

Tātad - bija jāņem rupjas rudzu maizes šķēle, jāuzber daudz sāls un jāsakošļā, lai sajauktos kopā ar siekalām. Tas viss jāuzliek uz marles un jāpieliek slimības skartajai vietai. Protams, rūpīgi jāpiestiprina, lai nenokrīt. Neteikšu, ka tajā brīdī kādam būtu bijusi liela ticība tam, ko darījām.

Nākamajā rītā stāvoklis īpaši nebija mainījies, bet arī sliktāk nebija kļuvis. Atkal tika atkārtotas darbības ar sāli un maizi. Pēc dienas pirkstam nags bija kļuvis vaļīgs, pirksta āda palobījusies, šķita tāda kā gaišāka. Neatceros pēc 2 vai 3 dienām nags pats atdalījās nost un apakšā jau gaiša ādiņa. Arī pašam pirkstam tumšums pazuda (nolobījās) un parādījās jauna ādiņa. Maizes kompreses likām kādu nedēļu. Pirksta āda un krāsa pilnīgi atjaunojās. Atauga arī nags. Tik vienkārši!

Pirms 2 nedēļām pati izmēģināju šo metodi. Uz sejas man bija uzradusies pumpiņa, tad jau sāka veidoties augonis. Pielietoju vienu citu metodi, bet tā nepalīdzēja. Tad nu atkal izlasīju par sāli un maizi. 2 naktis liku šo kompresi pie augoņa, līdz tas kļuva mazāks, nemanāmāks un pazuda pavisam.

Balss aizsmakums, klepus

7 mēnešus vecam bērniņam pavasarī balss aizsmakums un klepus.

Izrakstītos medikamentus pirkt nav nekādas vēlmes.

Ko darīt?   Meklēt risinājumu!

Tātad, kas ir pagraba krājumos un varētu noderēt? Rutki! Bet, ir pavasaris, saknītes sažuvušas. Bērns arī vēl mazs un rutku sula ideāli derētu pieaugušam cilvēkam. Šajā gadījumā tas atkrīt.

Varbūt kaut kas jau dārzā izaudzis? Vēl nav!

Varbūt pļavā, laukā? Māllēpes! Kā par tām varēja aizmirst? Reizēm tā gadās - tieši tad, kad rodas kāda problēma, galvā tukšums un nav ideju.

Vīrs dodas māllēpju meklējumos un atgriežas ar pilnu “diplomātu” (tāds kā šaurs čemodāns, ar kādu vidusskolēni un studenti 90-tajos gāja uz nodarbībām). Sulīgi māllēpju kātiņi ar paceltām ziedu galviņām!

Ziediņi ar visiem kātiņiem tika samalti, izspiesta sula, uz pusēm atšķaidīta ar ūdeni. Tā bērniņam tika dota vairākas reizes dienā, arī pelašķu tēja ar medu. Aizsmakums samazinās jau otrajā dienā, pēc laika pazuda arī klepus.

Kad bērni paaugās lielāki, pret klepu devu pašgatavotus augu pulverīšus. Šī ideja nāca no Ilzes Jansones. Nopirkām viņas izloloto “Salveo” augu pulveri. Tas ļoti labi palīdzēja, ja gadījās kādas vēdera problēmas. Nolēmām izgatavot paši, bet toreiz nebija savākts tik daudz nepieciešamo augu. Tie, kas bija, pārsvarā derēja pret saaukstēšanās kaitēm.

Tad nu pirmais pulveris tapa no kliņģerītēm, pelašķiem, māllēpēm, priežu pumpuriem, ālantes saknes, kumelītēm, bērza lapām, raspodiņiem, zilgalvītēm.

Māllēpju vidiņi, kad samala, pārvērtās pūkās, priežu pumpuri nedaudz arī. Pūkas, cik varēju, izlasīju ārā. Tas, kas kopā sanāca, tika noglabāts stikla trauciņā. Kad kādam parādījās klepus, lielā sudraba karotē iebēru deserta karoti pulvera, samitrināju ar tēju, pieliku garšai medu ar dzērvenēm un tādu “konfekti” devu tablešu vietā. Rezultāti lieliski un atveseļošanās ātra.

Ja pulveri nesamitrina, pacientam klepojot, pulvera devu saņem tā devējs sejā. :))

Meklējam, risinājums ir vienmēr!

Diedzēti graudi - brīnišķīgs enerģijas avots

Asnā ir sakoncentrēts viss auga dzīvības spēks. Tā ir īsta vitamīnu un minerālvielu krātuve. Vērtīgā sastāva dēļ, uztura speciālisti diedzētus graudus dēvē par dzīvo uzturu. Ko esmu diedzējusi?  - Kviešus, rudzus, kressalātus, zirņus, zaļos griķus.

Kā es to daru?

Ieberu izlasītus, veselus graudus stikla burciņā un pārleju ar ūdeni. Virsū uzlieku speciālu vāciņu ar restītēm, bet tikpat labi var izmantot marli un gumiju. Graudi piebriest 1 diennakts laikā. Tad noleju ūdeni un apgriežu trauciņu otrādi, lai iztek viss šķidrums, atgriežu tauciņu pareizi un atstāju uz galda. Pēc pāris dienām parādās nelieli asniņi un saknītes. Graudi lietojami, kad asniņi sasnieguši 2-3 mm. Vismaz reizi dienā (vislabāk 2x) sēkliņas vēlams noskalot, lai tiktu nodrošināts vienmērīgs mitrums un tās nesasmaktu. To dara pavisam vienkārši - ielej burkā ūdeni, saskalina un nolej.

Mans atklājums bija zaļie griķi - tos diedzēju pirmo reizi. Nopirku “Rimi” veikalā sēkliņas, 1 diennakti mērcēju un vēl pēc diennakts  jau parādījās mazi asniņi. Zaļos griķīšus ēdīs arī tie, kuri parasti ēdienkartē tos neiekļauj, jo nav specifiskās garšas.

Diedzētos graudus iesaka samalt un pievienot putrām, tos var pasniegt kopā ar augļiem un medu, pievienot smūtijiem vai kokteiļiem.

Mēs lietojam arī nemaltus, kā piedevu pamatēdienam vai salātiem.  Garša ir patīkama. Gadās, ka graudiņi nemaz nesagaida oficiālu ēdienreizi, bet nemanāmi pazūd kārumnieku mutēs. :)

Ik rītu tukšā dūšā apēdot sauju sadīgušo graudiņu, uzlabojas pašsajūta, stiprinās nervu sistēma, uzlabojas gremošana,  redze, matu struktūra un locītavu kustīgums.

Regulāri lietojot, aizkavējas novecošanās.

Diedzētus graudus plaši pielieto  austrumu tautas. Lasīju, ka Senajā Krievijā tos pastiprināti deva novājinātiem  bērniem un rezultāts bija pārsteidzošs - bērni pieņēmās svarā un izveseļojās. Šāds uzturs ir dzīvības spēku avots un atjauno organisma svarīgās funkcijas.  

Nonākot organismā, graudi neārstē kādu konkrētu “bojājumu”, bet atjauno visu organismu kopumā.

Lai jauka pieredze darbojoties un baudot! :)

Kad stārķis kavējas ...

Kad stārķis kavējas …

Noklausījos “Māmiņu klubā”  stāstus par sievietēm, kuras ilgojas tikt pie mazulīša, bet cerības neīstenojas. Ļoti motivējošs šķita Ineses Prisjolkovas pieredzes stāsts par cerībām, vairāk kā 20 gadu nemitīgiem meklējumiem un darīšanu – stāsts ar laimīgām beigām.

Pirms vismaz 30 gadiem sāku krāt  receptes, ieteikumus, arī grāmatas par dabīgo atveseļošanos.  Šoreiz pastāstīšu par stārķa kavēšanos.

Mums bija pagājuši nepilni 5 gadi pēc pirmā bērniņa nākšanas pasaulē un  sapratām, ka būtu laiks otrajam mazulim. Pagāja pusotrs gads, taču stārķis tuvumā pat nerādījās. Par to nesatraucos un nekādus iemeslus tam nemeklēju.

Tai pat laikā  atcerējos vienu recepti, kura mani uzrunāja un šķita izmēģināšanas vērta. Uzrakstīju radiem Vācijā vēstuli, lai atsūta gandreņu tēju. Kādus 2 rītus abi ar vīru iedzērām un stārķis jau grozījās pie mūsu mājas. 😊

Receptē rakstīts, ka bieži vien mēnesī pat līdz 10 sievietēm , kurām 2 – 10 gadus nebija izdevies tikt bērniņa, pateicoties šai tējiņai, piedzima veseli  mazulīši. Šis pamatojums mani toreiz motivēja. Ja tējiņa nepalīdzot, tad  gan problēma esot ļoti nopietna.

Gandreņu jeb stārķknābja tēja  (Geranium robertianum)

Dienā jāizdzer 1 tasīte (tas jādara abiem partneriem).

Pagatavošana: 1 tējkaroti drogas aplej ar 1 tasīti verdoša ūdens un atstāj 10 min. ievilkties.

Prieks, ka šī tējiņa vairākiem man zināmiem cilvēkiem palīdzējusi. Viens bērniņš man pat tika stādīts priekšā kā “mazais stārķknābītis”, jo māmiņa ilgus gadus bija izmēģinājusi dažādas iespējas un tieši stārķknābja tēja palīdzējusi.

Diemžēl Latvijā vēl pirms gada to iegādāties nebija iespējams. Internetā Vācijas un Šveices aptiekās var pasūtīt – jāskatās pēc latīniskā nosaukuma.

Protams, ir dažādi ceļi un metodes, tikai jāmeklē!

Smiekli no sirds

Man iepatikās šis Adžāna Brāma stāstiņš:

“Smiekli no sirds

Kad pirmo gadu dzīvoju Taizemē, no klostera uz klosteri mūs vadāja automašīnas kravas kastē. Protams, vecākie mūki sēdēja labākajās vietās automašīnas kabīnē. Jaunākie mūki tupēja uz cietiem koka soliem kravas kastē. Virs soliem bija zems metāla rāmis, pār kuru bija pārvilkts brezents, kas pasargāja no lietus un putekļiem.

Visi ceļi bija sliktas kvalitātes. Kad riteņi iebrauca bedrē, automašīna sasvērās uz leju , bet jaunie mūki palēcās uz augšu. Krakš! Neskaitāmas reizes es sasitu galvu pret metāla rāmi. Turklāt man nebija “polsterējuma”, kas mazinātu triecienu, jo biju plikgalvains mūks.

Ikreiz, kad sasitu galvu, es lamājos – protams, angliski, lai taizemiešu mūki neko nesaprastu. Taču, kad taizemiešu mūki sasita galvu, viņi tikai smējās. Es to nespēju saprast. Kā var smieties, ja tik sāpīgi sasit galvu? Sāku domāt, ka viņi galvas apdauzījuši jau tik daudzas reizes, ka radušies paliekoši smadzeņu traucējumi.

Nolēmu veikt eksperimentu, ka nākamreiz, kad sasitīšu galvu, smiešos tāpat kā taizemiešu mūki. Ziniet, ko es atklāju? Ja, sasitot galvu, smejas, sāp daudz mazāk.

Smiešanās laikā asinsritē nonāk endorfīni, kas ir dabiskie sāpju remdētāji. Smiekli var stiprināt imunitāti, kas palīdz cīnīties pret infekcijām. Tādēļ, kad jums sāp, smiešanās var noderēt. Ja neticat, pamēģiniet tā rīkoties nākamajā reizē, kad sasitīsiet galvu.

Šī pieredze man iemācīja: kad dzīvē iet smagi, sāpes ir mazākas, ja spējat tajā visā saskatīt kaut ko jautru un pasmieties.”

/Adžāns Brāms/

Kā "pagarināt" 24 stundas

Nakts pastaigas uzsākām, kad bērni bija pamatskolas vecumā.

Pienāca augusts un domas arvien biežāk atdūrās pie atvaļinājuma pēdējās dienas, mācību atsākšanās skolā, vēsā laika iestāšanos. Viss it kā neapzināti, bet sāka “vilkt” uz pesimismu.

Neatceros, kurš to izdomāja, ka varam paildzināt katru atlikušo silto dieniņu.

Vakaros, kad sāka jau krēslot (tas augustā jau pēc plkst. 22.00), devāmies “nakts pārgājienos”.

Saģērbāmies un aiziet! Tā kā dzīvojām pilsētā, tad pastaigām izraudzījāmies klusākās pilsētas ieliņas, bieži izgājām arī ārpus pilsētas. Vērojām mēnesi, dažkārt nevarējām to ieraudzīt un prātojām, no kuras puses tas parādīsies, pētījām zvaigznes (kad tās bija saskatāmas), priecājāmies par izgaismotajām koku lapām un laternu gaismas spēlēm. Tas bija tik skaisti! 😊

Bērniem iepatikās un tieši viņi bija tie, kuri izlūdzās turpmākās pastaigas. Centāmies neatteikt, lai gan dienās, kad daudz strādāts, vakarā parādījās nogurums un gribējās  ātrāk saritināties gultā.   Bet, …  pašiem jau arī gribējās atkal izbaudīt nakts burvību – cēlāmies un gājām! Reizēm atgriezāmies mājās krietni pēc pusnakts.

Atceros reizi, kad bijām aizgājuši krietni tālu un sajutāmies noguruši. Bērni priekšā ieraudzīja autobusa pieturas soliņu un priecīgi steidzās turp, lai apsēstos. Tas brīdis īpaši palicis atmiņā, kā mēs, noguruši un laimīgi, sēdējām un priecājāmies par spožo mēnesi, vēloties šo neaprakstāmo sajūtu saglabāt iespējami ilgāk.

Kāds var iebilst, ka miegs ir svarīgs, ka labāk ir kārtīgi izgulēties. – Protams, bet es svaru kausos pretī lieku dzīvas, patiesas emocijas, kuras var sniegt tikai daba. Un, vai nav tā, ka TV reizēm tiek izslēgt arī pēc pusnakts?

Pierunājām pat draugu ģimeni un kopā devāmies pa meža takām. Suns, bērni, pieaugušie.

Dienas pagarināšanas  pārgājieni turpinājās vairākus gadus.

Ziemā šādos “nakts” pārgājienos iespējams doties krietni agrāk. Sajūtas pasakainas! Bieži vien aukstā laikā nemaz negribas doties laukā, bet pēc pastaigas neviltots PRIEKS.

Labākai pašsajūtai

Tik neticami vienkārši!

Daudzus gadus, laiku pa laikam, sevi lika manīt sprandas problēmas. Neko jau daudz netraucēja, bet sajūtas, dienu vai pat dažas,  nebija visai patīkamas. Pavingroju, ar rokām pamasēju, aizgāju uz masāžu, kaut ko pasmērēju un atkal labi.

Man ir daudz labu grāmatu par veidiem, kā būt veselam. Pirms aptuveni 2 gadiem roka pastiepās un atvēru Ineses Ziņģītes grāmatu “Vienkārši Ziņģīte”.

Manu uzmanību piesaistīja “labas naktsuzvedības pamatnosacījumi”. Ieintriģēta sāku lasīt:

1.     Gultu novietot pareizi – lai galvgalis pret ziemeļiem.

2.     Iet pie miera savlaicīgi, nevis pēc pusnakts.

3.     Gulēšanai spilvens ar valnīti. Nākamais teikums uzrakstīts stiprākā drukā: “Tas ir obligāti”.

Tas mazinot galvassāpes, izkliedējot saspringumu sprandā, novēršot krākšanu. Pareizi veidots spilvens nedēļas laikā šīs problēmas atrisinot.

Ja mani kāda lieta uzrunā, tad daudz neprātoju, bet izmēģinu. Pārveidot iespējams jebkuru spilvenu, tādēļ darīju visu, kā Ziņģīte rakstījusi.  Sabīdīju pildījumu tā, lai augšmalā veidotos lielāks un platāks uzkalniņš, bet zem tā rastos plānāka kārtiņa. Robežu stingri nošuvu. Spilvens, nošujot, it kā sadalās 2 daļās – viena platāka un pufīgāka, otra šaurāka un plānāka.

Īpaši ne uz ko necerēju. Man sašūti 2 spilveni. Viens mājās, otru izmantoju, kad esmu laukos. Šodien, pārmainot spilvena pārvalku, apzināti uz to paskatījos un sāku domāt, ka tiešām kādus 2 gadus sprands nav sāpējis.  Cik patīkams atklājums!

Pateicībā sabužināju un sapucēju savu spilventiņu, lai gaida vakaru. 😊

Dziedinošie pavasara labumiņi

Šobrīd ir īstais laiks doties uz mežu un sagriezt LAZDAS jaunos dzinumus, zariņus.

Nesen meklēju līdzekli asinsvadu stiprināšanai un attīrīšanai. Pārskatīju daudzas receptes un mana izvēle pārliecinoši palika pie lazdas mizas tējas.

Lazdas miza ir īpaši vērtīga, jo bagāta ar miecvielām un ēteriskajām eļļām un  paplašina sīkos asinsvadus, stiprina to sieniņas un  vēnas. Protams, labvēlīgi ietekmē arī daudz ko citu. (Internetā pieejama plaša informācija).

Asiņu tīrība un normāla cirkulācija nodrošina to, lai katra organisma šūna saņem sev nepieciešamo barību. Asinis ir mūsu dzīvības upe. Tiklīdz asinsvadi piesārņojas, izsīkst un no “upes pārvēršas par strautiņu”, izmaiņas jūtamas mūsu pašsajūtā un sākas kādas veselības problēmas.

Es rīkojos šādi:  fonā uzliku filmu, sagrieztajiem zariņiem ar nazi nokasīju / nogriezu miziņu un dažas dienas žāvēju uz lielām paplātēm .

Reizi dienā gatavoju mizas tēju – šķipsniņu drogas apleju ar verdošu ūdeni un 10 minūtes ļauju ievilkties.  Tēja ir ne tikai dziedinoša, bet arī garšīga. Garšas dažādošanai reizēm pielieku ābolu miziņas, …

Ja ir paaugstināta temperatūra

Mums katram ir savi paņēmieni, kā risināt veselības problēmas.

Ja bija paaugstināta temperatūra, gan pati dzēru, gan bērniem vārīju zāļu tējiņas. Tējas dzērām daudz, slimības laikā pārtikā nelietojām gaļas un piena produktus, lai neveidojas vēl papildus gļotas.

Parasti vārīju zilgalvīšu tēju vai aveņu  (auga virszemes daļas) tēju, gaiļpiešu, liepziedu, … Pie saaukstēšanās slimībām 38,6 grādos organisms pats uzveic nevēlamos vīrusus, tā tiek pārvarēta krīze un esam veseli. Turklāt, ja kādu dienu spējam neapgrūtināt savu organismu ar pārtiku, bet uzņemam tikai veselīgus šķidrumus, tad atveseļošanās ir vēl vieglāka un ātrāka.   

Pirms vairākiem gadiem studiju biedrene meitai bija stāstījusi savas ģimenes pieredzi, ka paaugstinātu temperatūru ļoti veiksmīgi pazemina aveņu ievārījums, kas pievienots kādai zāļu tējai. Toreiz draudzene padalījusies ar savas mammas gatavotajām avenēm. Meita palūdza, lai vasarā arī es pagatavoju šo veselīgo gardumu.  Tā katru gadu pagrabā vietu rod dažas burciņas ar aveņu ievārījumu. Es uzskatīju, ka, visticamāk, meita to vēlas tikai patīkamās garšas dēļ.  

Šogad vairākas reizes pierādījies, ka aveņu ievārījums patiešām pārsteidzoši ātri pazemina temperatūru. Pēc meitas ieteikuma, šis gardais ievārījums palīdzējis arī citiem.

Tik jauki, ka katrā ģimenē ir kādas pārbaudītas vērtības, kuras ātri palīdz atrisināt problēmas. Vēl labāk, ja ar tām varam dalīties! 😊

Apses miza

Pavasaris ir īstais laiks  a p s e s  mizas ievāšanai.

Šogad pasteidzos un miza jau sažāvēta pirms vairākām nedēļām.

Apses miza satur vitamīnus, glikozīdus, kas stiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo kapilāru caurlaidību. Asins plūsma kļūst intensīvāka, nelieli asins receklīši izšķīst. Uzlabojas asins sastāvs, āda tiek attīrīta (mazinās izsitumi, psoriāze utt.), pamazām sākas arī nieru, aknu, prostatas, urīnpūšļa attīrīšanas process. Turklāt apses miza attīra ne tikai asinis, bet arī limfu, tādējādi, pateicoties uzlabotai limfas kustībai, var mazināties pat ilgstoši pastāvīga tūska.

Parastās apses mizas novārījums labvēlīgi ietekmē aknu darbību, palīdz izvadīt sīkos akmeņus no žultspūšļa.

Tibetas medicīnā ar apses mizu ārstē priekšdziedzera vēzi.

1.Apses mizas pulveris.

Lieto 2 reizes dienā – no rīta tukšā dūšā ieņem pustējkaroti bez kaudzes un uzdzer siltu ūdeni (brokastis pēc 15-20 minūtēm), un vakarā pirms gulētiešanas tāpat – pustējkaroti bez kaudzes un uzdzer siltu ūdeni (vislabāk 2,5-3 stundas pēc pēdējās dienas ēdienreizes).

2.Novārījums:

Sastāvdaļas:

1 tējkarote apses mizas;

200 ml ūdens.

Sagatavošanas metode:

Pārlej apses mizu ar verdošu ūdeni, uzliek traukam vāku un ļauj ievilkties 15-20 minūtes. Atdzesē un lieto 1/3 glāzes 3 reizes dienā.

Apses mizu ievāc ne tikai no jauniem kokiem, resnumā 7-8cm, bet arī no tieviem zariņiem, sākot ar 20 aprīli līdz 1 jūnijam- sulu laikā.